Bet vispār šodien braucu atpakaļ uz Rīga city. Kā jau parasti pirmdienas dienā manā laikā, jā, manā laikā, it's all about me, me, me, me, me, me (ūūn tas jālasa Jake balsī, ah, inside jokes, ko noteikti neviens nesapratīs, vienīgās cerības uz Lienu, no pressure. Vispār vajag jaunu terminu maniem inside jokiem, jo parasti viņi tik inside, ka es tikai saprotu un dažreiz pat arī nē). Tātad parasti šajā laikā ir pustukšs busiņš, šoreiz, protams, eju pirkt biļetīti un, opā, 45. vieta. Un es nezinu, kāpēc tas manā galvā skaitījās blogieraksta vērts stāsts. Ā, jā, klausījos If I Were You un bija so funny, kā jau parasti. Jo pilnāks autobuss, jo smieklīgāks liekas.
Vēl pa ceļam Tukumā sniga arī sniedziņš.
Runājot vēl par autobusu, sapnī redzēju, ka braucu busiņā uz mājām, bet tur 4 vienā rindā sēž, ne tikai pēdējā rindā. Un tur pie paša loga sež kaut kāds čalītis, kas saka man blakus sēdošajai meitenei, ka viņš pa ceļam kāps ārā [pabrīdina] un man arī un es tālāk Līvai, kas man blakus sēž. Es viņam prasu, kad viņš kāps ārā, viņš saka, ka Rojā. Yes, sapnī autobuss brauca ierasto ceļu no R uz V. Nu, tas man likās funny. Un tad tur tālākajā gaitā mēs mēģinājām noskaidrot, kas par lietu un tā.
Vēl bija pa ceļam daudz milzīgu dzīvniekmākoņu debesīs un tad es skatījos savu seriālu galvā, jā, man ir savs komēdijseriāls, es pat teiktu, ka vairāki, jo man nepietiek ar tiem 20, ko es skatos reālajā dzīvē. Interesanti, kā ir nebūt man.
