Man magoņu bulciņu bez magonēm, lūdzu.

Tika nosvinēti šī gada svarīgākie svētki - mana suņa dzimšanas diena. Bija kūka suņiem, ne cilvēkiem. Uzdāvināju jaunu mantiņu, viņai patika. Mazais suns arī izaudzis un ar katru dienu arvien vairāk līdzinās zaķim. Spekulēšana par to, kas ir viņas tēvs, notiek aizvien sparīgāk.
Ventspilī pēc ilgiem laikiem bija 18. novembra salūts. Sen nebija būts uz salūtu Ventspilī, bet tā kā atrados uz vecā jaunā tilta, diemžēl elfiņa runu palaidu garām. Man patīk salūts. Bez tās skaņas iztiktu, bet nu labi.

Vēl paspēju māju mājās nodarboties ar dekupāžu, kamēr dzēru alu un klausījos hokeju. Tāds ir vienīgo bērnu sods. Hokejs nav palicis interesantāks un klausoties komentētājos šķita, ka mūsējie (nu, nosacīti mūsējie, es neteiktu, ka manējie) uzvar vienos vārtos. Rezutāts realitātē bija mazliet ar negatīvu piegaršu. Tāpēc es joprojām nesaprotu, kā var būt "izcils izgājiens" un "lielisks metiens pa vārtiem", ja tas izgājiens un metiens nerezultējas ar golu. What is this?!

Tāpat sanāca paskatīties pāris raidījumus latviešu valodā, vienā runāja par jauno un veco arhitektūru, citā par Barona ielu. Vienojošais faktors šajos raidījumos bjija frāze, kas man nereāli izraisa - " bet vienaldzīgo nav". Vienaldzīgo nav arī saistībā ar holokaustu. Barona ielas gadījumā arhitekte uz komentāru par to, ka par Barona ielu izcēlusies diezgan liela ažiotāža un diskusijas, atbildēja - "bet tas tikai pierāda, ka vienaldzīgo nav". Kas tas ir? It kā tā iela izveidota, lai tikai cilvēkiem beidzot būtu par ko padiskutēt.

Vēl mani piespieda noskatīties slaveno latviešu filmu - Ceplis. Tur bija gan Elziņa, gan Berta. Es jau prasīju, vai vecāki no šīs filmas smēlās iedvesmu vārdiem.

Pasvisam nesen sapņoju, ka dzīvoju dzīvoklī, kurā atrodas psihiatriskā slimnīca, nu, vismaz viena palāta. Tajā gulēja Leo, kurš mēģināja notēlot, ka ir traks. Tas viss notika pirms oskariem. Laikam man nav bieži gadījies, kad tiek kaut cik konkretizēts laiks, kad viss notiek.

Sanāca paklausīties Latvijas Radio 3, kur skanēja jauka klasiskā mūzika, kuru ik pa brīdim patraucēja ļoti enerģiska komentētāja, kas katru nākamo skaņdarbu raksturoja kā konkrētās valsts klasiskās mūzikas bombongu. Nebiju simtiem gadu dzirdējusi vārdu bombonga, bet tad tās apmēram stundas laikā sanāca vismaz 10.

Kā jau iepriekš solīju, tad no Ventspils atvedu Stendālu. Es domāju, ka viņiem nepietrūks, ņemot vērā, ka bija 3 vienādas grāmatas! 3! Lai nu kā, šodien dabūju tādu mazu grāmatiņu, kuras galvenajam varonim Juko Akitam ir tikai divas kaislības - haikas un sniegs. Man patīk sniegs, neesmu sajūsmā par haikām. Tad redzēsim, pagaidām jau skaisti un viegli. Varbūt sniegs man palīdzēs iemīlēt dzeju, tad arī es varēšu apsēsties pretī pasaules spožumam un pārtikt no skaistuma.

Pirms miedziņa.

Man nāk miedziņš, bet man gribējās arī te kaut ko uzrakstīt. Labi, man ir konkrēts stāsts. Un tas stāsts ir no manas bērnības. Ņemot vērā, ka es neatceros gandrīz neko un droši vien es drīz aizmirsīšu arī pēdējās atmiņas no savas bērnības. Es jau aizmirsu where I was going with the beginning of that previous sentence.
Tātad. Tas bija laikā, kad man bija grūtības palikt nomodā ilgāk par pulkstens 10.
Es biju augšā pie omas un es gribēju skatīties Ghostbuster ļoti, ļoti. Bet to filmu rādīja vēlu [kādos 10 vai 11]. Un es atceros, kā es mēģināju turēties pretī miegam. Un es sagaidīju filmu un filma bija super awesome. No rīta izrādījās, ka es nesagaidīju, bet nosapņoju to filmu. Cik forši ir tas? Un ne jau es sapņoju, ka es noskatījos, nē, es redzēju visu filmu, spokus un ķērājus un visu ko es acīmredzot gaidīju no tās filmas.
Un kādu dienu es jums pastāstīšu, kā man gāja Kembridžā un par all nighter bibliotēkā. Bet tagad es pastāstīšu, how excited es esmu par Arrested Development! Very!
Un es noskatījos Friday night diner, kas ir tik smieklīgs britu seriāls! Un nākošā sezona ir 2014. gadā. Yep.

-Where did you learn Chinese?
- Japan!

Belville

Eu, bet, nu, cik forši bija lego! Bērnība! Bet es arī tagad paspēlētos. What's my age again? No, no, don't go there.
Mēs ar Līvu un Aiju vienmēr cēlām lego pilsētiņas no lego veida sajaukumiem un kinderolu mantiņām. Pa visu istabu sataisījām pilsētas un stuff. Pēc pilsētu pabeigšanas vienmēr nāca kāda dabas katastrofa, kas visu pilsētu iznīcināja un tad bija jāsāk viss taisīt no jauna. Oh, neverending story! Citreiz, lai vienu pilsētiņu sataisītu prasīja kādas 3 dienas. Fun times!
Šie bija mani mīļākie lego un Lienas arī! Someday mēs saliksim kopā, someday!

Un astronomiem paveicies, ka latviski ir urāns, nevis urānuss. Right? Uranus, uranus! [Elzas autobusa domas]

Un drīz Born Ruffians jaunais albūms.

Django Unchained bija lieliska! Loved it!

Un damn it, es atkal esmu in stand-up comedy part of youtube. See you in 3h!

Termokrūze

Labdien, šī gada pēdējā dienā!
Es gribēju taisīt kaut kādus sarakstu par lietām, kas man šajā gadā vislabāk patika un neptika. Bet tad es sapratu, ka es vairs neatceros neko no tā, kas notika gada pirmajā pusē. Es pat neatceros, kas notika pagājušajā mēnesī. Tāpēc šī sarakstu doma, pag, kāda sarakstu doma? Nu, es pamēģināšu gan kaut ko tādā garā te sarakstīt.
Enīvej. Pabeidzu to Feast of Crows un sāku Dance with Dragons. Un vienai slave woman vārds bija Elza, viņa bija audēja (un pat ne whore, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka šajā grāmatā tā ir sieviešu populārākā nodarbošanās, ja vien tu neesi pareizajā kārtā dzimusi). Tika pieminēts kādas 3 reizes šis vārds un nekad netiks pieminēts atkārtoti, bet I was very excited about it. Es izlasītu daudz vairāk grāmatu, ja tur kādu varoni sauktu tāpat kā mani. Varbūt, ka pat kādu briesmīgu Koelju sheesh. Bet tikai varbūt.
Vēl šajā laikā Nikijsuns paspēja saslimt un nomirt. So that was sad. Very, very sad.
Tagad mājās ir kaķu pret suņu attiecības 2:1, lai gan resnais suns tagad ēd vēl vairāk un tur jau sanāk 2, ja ne visi 3 suņi.
Šogad arī sāku aktīvāk ēst kafiju. Un esmu izlasījusi 7 grāmatas. Millenium triloģiju un The Song of Ice and Fire 4 un sāku 5. It kā jau nav daudz, bet c'mon, cut me some slack, tās grāmatas tādas pabiezas. Un ņemot vērā, cik daudz seriālus un filmas es skatos, brīnums, ka vispār kaut ko izlasīju.
Šogad no filmām man patika gan The Avengers, The Dark Knight Rises, The Perks of being a Wallflower, 21 Jump Street, Cloud Atlass, Argo un Safety Not Guaranteed.
No seriāliem, ko es šogad uzgāju un sāku skatīties- Peep show [hilarious] un Better off Ted [tikai 2sezonas, bet tik labs bija], kā arī Life's too short [arī pats seriāls bija too short]. No jaunajiem seriāliem man patika Go on un The Mindy project. No ne komēdijseriāliem, ko sāku šogad skatīties, bet neesmu vēl pabeigusi- Homeland, Doctor Who un Revolution.
Mūzikā vislabākais, kas notika bija Ben Howard.
Un vispār šogad gribas uzslavēt Misfits, kas ir genius, gan aktieri jaunie ir labi un vispār super.
Šogad manā "funny people" sarakstā iekļuva arī Aubrey Plaza un Daniel Tosh, apsveicam!
Lielākā kino vilšanās man bija jaunais zirnekļcilvēks. Un briesmīgākā filma, kuru skatījos kino bija  Dark Shadows. Un vienīgā filma, kuru es iesāku šogad skatīties un pēc pāris minūtēm sapratu, ka neskatīšos- Cosmopolis.
Nākošajā gadā esmu very excited par Django Unchained, Arrested Develompent jauno sezonu un ceru, ka Georg Martin izdomās, ka laiks ir nākošajai grāmatai.
Labi, šogad viss. Jāsagaida Liena un jābrauc pie Sarmas! Hei ho!

21.12.2012.

Šodien nereāli labs deals bija Šekspīram un alum. Score!
Šekspīra kopotie raksti [6 grāmatas] par 3ls. Ja šis nav jauki, tad es nezinu, kas ir! I'm super hyped-up about it!
Un man ir mandarīni, kas smaržo pēc bērnības mandarīniem. That is also nice.
It's just a nice day!


P.S. Anete aka cietsirdīgā dvēsele man uzdāvināja Kiviča aforisma grāmatu, ja jūsu apsveikumos tiks viņš citēts, droši vainojiet Aneti!

Es sev Ziemassvētkos uzdāvināju A Dance with Dragons. Netīšām šķirot ieraudzīju, ka tur pirmā nodaļā jau Tyrion. Bet man vēl 4. grāmata jāpiebeidz, bet tā tik slow liekas un tur nav nekas par Tyrion, kas mans mīļākais tēls tur ir. Un par Arya arī tik maz. Tāpēc lēni iet. Tas apmēram tas pats, kas skatīties Ofisu, bez Michael. It's still ok, but it's not the same.
Ā, jā, nesen noskatījos Safety not guaranteed, kas bija tik jauka filma! Little Miss Sunshine atgādināja ļoti, bet vairāk noskaņas ziņā.
Un kaut kas, kaut kas, drīz Ziemassvētki! ;] Un sniegs ir forši!

Snow day

Šodien izgāju nelielā pastaigā savā mīļākajā parkā. Sniga daudz. Bija forši. Droši vien nereāli labi izskatījos, kad mēģināju nofočēt sniegpārsliņas, kas man uz mēteļa uzkrita, tajā pašā laikā slēpjot fočīgo no sniega. Lai gan tā smieklīgā daļa bija, kad skrēju pretī sniegpārsliņām, lai tās man uz mēteļa rokām uzkristu. Fun times! Bet bija fun times. Oh, stop it, me!
Vienīgi pietrūka Bittersweet Simphony. Es nemaz nezināju, ka izdzēsusi biju no pleijera. Vajadzēja sagatavoties labāk, varētu domāt, ka es nezinu, ka jāklausās tā dziesma man, kad sniegs ir.
Un tad atkal sniga daudz, daudz, daudz. Tad izdomāju, ka vajag kaķi uztaisīt. Tad taisīju to un pēc kāda laika atjēdzos, ka bikses slapjas, cimdi slapji, rokas nejūtu, zābaki arī tādi dīvaini jau, sniegs vēl trakāk sāka snigt. Nu, neko, taisījos uz mājām.Un kaķis tāpēc dusmīgs.
Un te mani parka apmeklējuma spožākie momenti. Un no visām pārsliņām viena sanāca. Prieks un laime!

Mājās bija kakao un kakao filma. Kas ir kakao filma? Nu, protams, ka Stardust! 

Ntelektuālās sarunas ir ntelektuālas.

[17:44:49] Ance: šovakar tv3 the proposla
[17:45:11] Ance: ā-a. tricky. tu sapratīsi, kas tas ir? :D
[17:45:56] Elza: nē, kas tā par filmu?
[17:46:08] Ance: proposal
[17:46:35] Elza: kas tā par filmu?
[17:46:41] Elza: pirmo reizi tādu dzirdu
[17:46:42] Elza: ;D
[17:46:56] Elza: laikam, ka būs jāskatās
[17:47:14] Elza: vēl ielādēšu un beidzot noskatīšos tādu "mean girls", nezinu vai tu par tādu esi dzirdējusi
[17:47:45] Ance: ko tu muldi :D
[17:47:55] Ance: stulbene
[17:48:59] Ance: tad jau drīzāk ielādē to what happens in vegas
[17:49:30] Elza: ū, jāiečeko imdb, kas tas par brīnumu
[17:50:04] Ance: a kas tas tāds?
[17:51:13] Elza: ā, tas baigi labais tāds filmu saits, ko šodien atklāju
[17:51:35] Ance: iekopēsi man arī?
[17:52:04] Elza: kā to var izdarīt?
[17:53:28] Ance: nu kā, kas tu neesi dzirdējusi, ka tā saka? vienkārši pārraksti visu, kas tajā adresē rakstīts. ieraksti man te. nu ar tiem http://...
[17:54:14] Elza: ā, ok. a kā tu dabūji tās slīpās svītriņas?
[17:54:37] Ance: trešā poga aiz m burtiņa
[17:54:55] Elza: un man nav tas http priekšā, man sākās ar tādiem dīvainiem vv vv vv
[17:55:25] Elza: vvvvvv.imdb.com
[17:55:49] Ance: neiet. drošvien tāpēc, ka tur jau vēl pirms adresītes maza bildīte parasti ir :(
[17:56:05] Ance: bet es jau nezinu to bildīti
[17:56:07] Elza: ā, jā, tāda lapiņa, es nemāku to ielikt =C
[17:56:36] Ance: ai, neko. aizbraukšu kaut kad pie tevis, tad parādīsi

classic one girl sleepover

Man šovakar būs classic girl sleepover. Ēdīšu daudz saldumus un skatīšos Avengers! So excited! Tas nekas, ka esmu jau redzējusi to filmu. Un tas nekas, ka man party for one. I'm funny un man patīk funny.

Varbūt paņemt Čūbīti bariņā, will see, will see.
Un būs kaut kad ieraksts par to, kā man gāja šīs dienas. Bet tagad jāiet pēc saldējuma, jāuzvelk jammies un vakars var sākties.

Boring real life food.

Tev ir paveicies, jo man atkal bija jauns sapnis, ko es atceros.
Bija tā, ka es uzliku filmu. Nogāju lejā, izdarīju visus savus pirms gulētiešanas rituālus [šī vēl ir real life]. Uznācu atpakaļ 2.stāvā, kur es vēl joprojām pārnakšņoju un esmu daļēji pārvākusies. Biju iesākusi skatīties filmu, ko esmu redzējusi samērā bieži un kas ir vairāk kā guilty pleasure [hint- the decoupage box]. Enīvej, ielīdu gultā, dators uz galda blakus. Domāju paskatīties filmu, bet sapratu, ka man būs slinkums izslēgt vēlāk. Ha, bet man jau tad bija slinkums izslēgt, apgriezos uz otru sānu un domāju vēl mazliet paklausīties [sure, sure, that always works, apmēram tas pats, kas aizvērt acis, kamēr reklāmu rāda interesantas filmas laikā]. Nu, protams, es aizmigu. Beidzot! Ilgi gaidītais sapnis. Nē, nē, lēnāk pār tiltu draugi! Es pamodos 7os un izlēdzu datoru. Tad aizmigu atkal un tagad būs man sapnis.
Kaimiņu sētā [kas pļava] netālu no mana žoga pieķēdēti divi vampīri. Manā sētā stāv vairāki cilvēki un skatās uz tiem vampīriem. Es viena no tiem [būtībā bija diena un ne viņi baidījās no saules gaismas, ne dega, pat ne mirdzēja]. Viņiem bija cepta vistiņa un alus, bet viņi teica, ka to neēd un grib ēst mūs. Viens no vampīriem bija tāds tā kā labais, bet otrs ļaunāks [es nezinu, kā to noteikt varēja, bet tādu faktu atceros]. Un tas ļaunais vampīrs man piedāvāja savu alu, kam bija 50% [it kā jau nav nemaz tik ļauns]. Un viņš man dod to pudeli, bet es saku, ka neņemšu no viņa, jo man bail. Tad es turu alus glāzi un viņš mēģina iešļakstināt [būtu precīzākais raksturojums tam, kā viņš man tur iedabūja to alu iekšā], iešļakstināja pilnu glāzi beigās. Nemaz nelikās tas alus tik stiprs. Tad viens gudrinieks piegāja tā tuvāk pie ļaunā vampīra un šis viņu nokoda. Un tika arī abi brīvībā. Mēs pārējie metāmies prom. Un tur bija visādas mājas viena pie otras un viena otrā iekšā [tādi dīvaini izkārtojumi]. Un es ieskrienu vienā mājā [vairāk kā pamati tie izskatījās] un tur vampīrs pieskrien klāt. Bet es saku, ka nevar viņš nākt iekšā, ka es nedodu atļauju. Bet viņš man saka, ka tās visas mājas piederēja tam vīrietim, kuru nogalināja un tagad tur mierīgi var iet viņi iekšā. Tad viņš vnk aizskrēja kādam citam pakaļ. Es skrēju tālāk un ieskrēju milzīgā, milzīgā lielveikalā. Tur bija viss, ko tik vajag un vēl. Un chill, vairs nekāda satraukuma par vampīriem nav. Staigāju pa veikalu un Sarma arī tur ir. Apstājamies augļu nodaļā un tur podiņā aug kaut kāds auglis ar caurspīdīgiem augļiem, kam melnas sēklas iekšā. Sarma saka, ka nekad nav redzējusi svaigu vīģi, es saku, ka arī neesmu. Mēs esam reāli pārliecinātas, ka tā ir vīģe [nope, so not true]. Es noplēšu vienu caurspīdīgu augli. Man pienāk klāt kaut kāds lielveikala pavārs un saka, ka man to augli pagatavos. Done. Es eju uz kasi, bet baigi tāls ceļš, jo milzīgs tas veikals. Un es sāku ēst to ēdienu, kas plastmasas maisiņā uztaisīts. Nezinu, kas tas par ēdienu, bet tur bija it kā kartupeļu biezputra arī klāt. Katrā ziņā negaršoja pēc kartupeļu biezputras, bet tas bija garšīgākais ēdiens, ko es jebkad esmu ēdusi. Tik labi garšoja. Tad BOOM esmu mājās. Jāiet uz kaut kādām bērēm [iespējams, ka uz tā vīrieša, ko vampīrs nogalināja]. Un tur sadalīti viesi pa galdiņiem. Es esmu pie viena galdiņa ar Līvu, Aiju un savu pamatskolas klasesbiedreni Evitu. Bet izrādās, ka vienam no katras grupas ir jākāpj uz skatuves un jāsaka runa, kuru vērtēs mana pamatskolas latviešu valodas skolotāja. Mēs to uzzinām tikai pēdējā vakarā. Ir plkst. 3:30 naktī un mēs sākam domāt, ko tajā runā teiks. Vienīgais, ko esam izdomājušas ir tas, ka viena no mums kāps uz skatuves un pavadošā mūzika būs Eminema dziesma- Lose yourself. Tā nu mēs sēžam vannas istabā uz flīzēm, man rokās ir dators un man ir bail [es nezinu no kā, bet vnk bail]. Es sāku meklēt to Eminema dziesmu, bet nekur to nevar noklausīties. It kā mēs esam lejā vannas istabā, bet tajā pašā laikā esam 2. stāvā un Aija saka, ka mašīna pa ielu visu laiku braukā viena. The end.
Pamodos gandrīz 12tos. Ēdu parastās reālās dzīves brokastis, kas vēl sapņa ietekmē bija tikai meh.
Šodien noskatījos The Intouchables, ko Liena man jau lika miljons gadu iepriekš skatīties. Un bija ar baigi labā. Tad noskatījos Rain Man, kas man arī patika.
Nebūs smuks nobeigums te.

saldējums, sapnis, showmance

Šodien pirmo reizi ēdu ekselences milzīgo siera kūkas saldējumu, jup, marcipāna ir daudz garšīgāks.
Atcerējos, ka man jāiemūžina mans sapnis arī interneta pasaulē. Šis bija no pirmdienas uz otrdienu. Tātad. Mums mājās pieklīdis kaķis, kas ir čūbīša kopija. Būtībā čūbīša ļaunais dvīnis [kā jau tas ar dvīņiem gadās]. Man, Sarmai un Lienai jālido uz Vāciju. Mēs sēžam kafūzītī un Sarma zvana uz Vāciju [zvans 80sant/min + tava pieslēguma tarifa cena [ļoti detalizēti, ā-a]]. Liena saka Sarmai, lai Sarma iet tagad skriet, ka S nožēlos, ja tgd neies skriet. Lienai mugurā ir rozā treniņtērps un viņa kafejnīcā uz dīvāniņa taisa vēderpreses. Pēc zvana noskaidrojies, ka mums jālido ir 22, bet tagad ir tikai ap 12 dienā. Nu, neko, eju mājās. Uzeju 2. stāvā un skatos pa logu. Debesis ir apmākušās un atkal pērkons, zibens un milzīgi viļņi. Es nesen kaut ko līdzīgu jau sapņoju un es sapnī atceros, ka esmu jau tādu sapni redzējusi. Domāju, ka arī šis ir sapnis, ka tā nevar būt īstenība, bet es nevaru pamosties, tāpēc man liekas, ka viss tomēr ir pa īstam. Noeju lejā uz virtuvi, skatos pa logu. No debesīm sāk krist meteorīti. Mamma man saka, ka sākusies apokalipse. Un tie meteorīti ir lieli, bet krīt samērā lēni, sasniedzot zemi tie ir apmēram dūres lielumā, bet pēc kāda laika tie palika lielāki. Es eju augšā, jo gribu uzgleznot meteorītus. Bet tur jau stāv kaut kāda glezna, kur komikss uzzīmēts [tā pasaka, kur rāceni vai kas tas bija, no zemes rāva ārā]. Ņemu telefonu, lai zvanītu Sarmai un teiktu, ka netikšu uz Vāciju, jo pasaules gals klāt, bet telefonam nav zona. Arī internets neiet. Istabā ir arī čūbīša ļaunais dvīnis. Un es dzirdu galvā, kā es parasti čučū saku- es tevi ar vienu roku varētu nožņaugt. Un es saprotu [loģiski], ka man tas kaķis ir jānožņaudz ar vienu roku. Es sāku žņaugt un debesis sāk skaidroties. Long story short- es nožņaudzu ļauno kaķi un izglābu pasauli. You are welcome, THE WORLD!
Sen nebija bijis tik detalizēts sapnis. Not bad.
Bet tas nebija tas, ko es gribēju teikt. Šodien atkal noskatījos 21 Jump street. Un es savā almost half b-day'ā tā arī nenoskatījos Game of Thrones. Tagad es gaidu pirmdienu, lai varētu 3 sērijas pēc kārtas noskatīties. Lai gan būs grūti. Es jau tagad gribu skatīties. Un tas, ka es tagad neatrodos mūsu mājīgajā kino teātrī un neskatos Avengers, galīgi nepalīdz. Bet redz, kāds te Toru nevar noskatīties. Liena, you ignorant slut! Ja tu lasi šo un neesi vēl noskatījusies, you make me sick!
Un kāda iespēja, ka šodien ir 1.jūnijs. C'mon, ārā ir 14 grādi. Un sesija sāksies drīz. Hihi.
Vēl es šodien atradu jaunu vārdu, kas man patīk- showmance. Un runājot par showmance, es atkal skatījos ofisu un friends.
Vēl es mēģināju resno suni šodien uzgleznot. Nu, nekam viņš neder, pat kā modelis neder...ar savām lielajām ausīm un garo degunu.
Kojās arī tapa kārtējais jaunvārds- krājkārbiņa, kas ir domāts naudas maks, nevis krājkasīte. Un netālu no kojām, pa ceļam uz fakultāti, aug tādi sarkani, ļoti skaisti un mistiski koki. Un mistiski tāpēc, ka tā labāk skan. Un vēl bija smieklīgi, ka Žastīn domā, ka gandrīz viss, ko es saku, ir domāts sarkastiski. Un vienu vakaru skatījāmies Mean girls [latviski, pirmo reizi es] un man [kā jau man] bija visu laiku jācitē filma. Kad es teicu, ka zinu to filmu no galvas, man neticēja. Now they know. They learned the hard way.
Un izlasīju šodien kaut ko smieklīgu- "Tim Burton should just make a movie called "Johnny Depp". Plot twist: Johnny Depp is played by Helena Bonham Carter." Right!
Un kā kādam var nepatikt Steve Carell?

žāžīts

Hello!
Tātad. No vasaras, kas valdīja Rīgā [vismaz nedēļas vidū], esmu atpakaļ ziemeļos, kur pavasaris nekad nenāks. Nu, labi, šodien ir vismaz vairāk par 8 grādiem. Bet ir vējš un drīz atkal līs lietus. Tā kā laiks nekāds un iedvesma nav darīt pilnīgi un galīgi neko, guļu gultā, ēdu un skatos seriālus, kas pa nedēļu iekrājušies. Jā, jā, atkal dators mājās atpūtās, kamēr es kojās cītīgi lasīju grāmatu, baudīju silto laiku, uzdāvinājām Maijai Nilu Ušakovu, spēlēju pokeru un skatījos hokeju. Un, hihi, tur bija atskaņas. Oh, me, i'm so hitlerious [āāh, new jokes [no, no, too easy [shut it]]]. Fjū, tiku no iekavām ārā.
Tālāk!
Neatceros, vai par ideālajām vakariņām jau stāstīju. Bet bija, kā lai saka... ideālas vakariņas! Oh, me. Tā ir, kad man nav ar ko parunāties. Un es vēl esmu kafiju sadzērusies, tpc īpaši hyper jūtos. Bet tāda bleep bloop bleep bloop hyper. Kodētā valoda, ideāli. Un runājot par vakariņām, bija arī brokastis. Fancy brokastis, pie tādām varētu pierast.
Un kaut kad sen sapņoju, ka Heath Ledger varbūt ir dzīvs, tpc man viņš bija jāiet mežā meklēt. Bet nebija viņš tur. That was sad.
Rīt vakariņu otrā kārta sāksies. Un ja viss ies pēc mana plāna, tad arī mēmā šova cīņas līdz pagurumam.
Noskatījos 21 jump street, man patika. Bija smieklīgi, bija arī nesmieklīgi, bet smieklīgi bija vairāk. Jup, jup, drīz rakstīšu filmu recenzijas profesionāli.
Noskatījāmies arī boa vs. python un kko par divgalvainām haizivīm, kur Karmena Elektra visu filmu sauļojās. Tās arī bija smieklīgas.
Kas vēl? ā, jā, call me maybe mani uzveikusi. Pirmais solis uz atveseļošanos ir problēmas atzīšana. Bet es neesmu vienīgā. Also mans mīļais Bens Howards ir iedziedājis dziesmas kaveru, ko pat var klausīties. Un drīz maniem Born Ruffians būs jauns albūmiņš.
Ai, viss. Beidzās enerģija.
Nostaļģiskas jūtas pārņēma šodien, kad klejoju pa imdb un uzskrēju Donijam virsū. Sen nav redzēta. Bet vēl tik daudz filmu gribas redzēt. Oh, no. Why is this happening to me? [Whitegirlproblems]

Enjoy my picture show!

Elzas stuff

Sācies papildbrīvlaiks, tas tā pozitīvi. Lai arī tas iesākās ar iesnām un tā, tagad tās var atlikt malā un doties riteņbraucienā. Tagad pie loga tiek uzrādīti 15grādi, kas priekš šejienes ir samērā augsta temperatūra. Lai gan mani atkal baida tas vējš, izraisa, izraisa. Kopš riteņbraukšanas sezonas uzsākšanas esmu braukusi tikai 2 reizes! Tas ir smieklīgi. Un pēdējo reizi braucu ar savu jauno zvaniņu [jo man apnika pašai teikt "dzin dzin"], bet izrādās, ka tas zvaniņš ir tik kaitinošs, jo skan pie katras bedrītes un bruģīša ķieģeļa, ka man nācās no tā šķirties. Tagad jāpagaida pāris minūtes, lai vēl saule uzsilda gaisu, tad jau būs jāminās prom. Jēīj!

Šorīt cēlos 8os. Atkal. Kā gan savādāk, ja gulēt aizeju jau divpadsmitos.

Noskatījos Hunger Games un The Girl with the dragon tattoo. Abas lasītas. Nebija tik traki. HG patika, jo domāju, ka nepatiks. Un otra man noteikti patiktu daudz labāk, ja nebūtu lasījusi. Tagad nevaru sagaidīt The Avengers. Hype jau ir liels, nu, ļoti.
Kas vēl man dzīvē jauns? RPG ir mans jaunais mīļākais meme. Vēl es nenoskatījos pagājušās nedēļas Game of Thrones, lai šodien varētu skatīties divas sērijas pēc kārtas. Vēl? Vakar nopirku super negaršīgas sausās brokastis. Nereāli iegrābos. Nezinu, kāpēc vajadzēja eksperimentēt, pārbaudītas vērtības ir pārbaudītas vērtības. Jā, tas ir tiešām viens un tas pats [vismaz pašai prieks]. Šonedēļ paredzētas ideālās vakariņas, jāizdomā ēdieni. Tēma tā kā būtu. Nacistiskā Vācija. Man patīk divu vārdu teikumi. Uzreiz liekas tādi svarīgi.

Un tas jaunais blogger rakstīšanas logs ir tik liels, ka man būs neērti rakstīt manus nepieklājīgi īsos ierakstus, kas te tā samērā bieži parādās.

Vēl joprojām Ben Howard ir topā. Un Ofisa vecās sērijas tiek pārskatītas. Arī piccsy atkarība vēl ir. Par to nesatrauksimies.
Un man sētā bija ūpis un istabā bite. Pieminēšanas vērts.

Nesen es sapņi redzēju valzirgu, kas apēda mazu ziloni.

Šī brīža struktūra tiek ļoti labi attēlota šajā bildē.

šovakar.

Pozitīvai noskaņai un depresijas aizdzīšanai- silts kakao, cepumi un Stardust. ;]
Ar labvakaru!

Word vomit, bet īsti ne.

Kārtējo reizi nevaru izdomāt virsrakstu. Nu, man jau arī īpaši nav, ko teikt. Bet gribas kaut ko parakstīt. Tā nu te būs tāds word vomit.

Reiz sen seno laikos es pierunāju Sarmu vakarā doties riteņbraucienā. Mēs, kā jau parasti, mierīgi braucam pa pilsētu, tad braucam uz kempinga pusi, kur dzirdami tādi šāvienu blīkšķi. Sarma, kā jau stereotipiskais šausmeņu tēls, kas vienmēr trieksies briesmām tieši sejā, saka- davai, braucam te pa labi un tad blā blā blā blā blā, Deutschland! [ iespējams, mazliet pārveidots citāts, lai gan es to atceros tieši tādu]. Un es, kā cilvēks, kas tomēr gribētu izdzīvot, saku- God, damn it, Sarma! Tā nu mēs braucam pa samērā creepy meža celiņu, kur skanēja šāvieni. Braucam lejā pa kalniņu un bam, puff, pow [ es nezinu, kā īsti sprādziena skaņu apzīmē]. Sākumā tāds wtf, un mana priekšējā kamera nomirst. Nakts melnumā stumjamies līdz mājām. Diezgan creepy, diezgan. Labi, ka nebijām nekur tālāk aizbraukušas. Un labi, ka es viena nebraucu, savādāk man jau sen būtu sirdstrieka un es tur mežā arī paliktu. Ok, man nomaina kameru. Ar Sarmu sarunāts riteņbrauciens, bet pa dienu, kas mums tā neierasti pēdējā laikā. Un pa dienu ir domāts ap 15 un 16. Lai gan dažam labam, Sarma!, tas ir rīts. Man ritenis izstumts sētā, taisos, dzirdu atkal bam, puff, pow! Atkal priekšējā kamera pārsprāgst. Vēl lielāks wtf. Es pat vēl nebiju uzkāpusi uz riteņa. Tagad man ir trauma, es tik sen neesmu braukusi un man bail, ka tas atkal nenotiek. Īpaši kādā no maniem 3h vakara riteņbraucieniem vienītī, kur es sazin kur aizbraucu. Lai gan tagad man nomainīja priekšējo riteni pilnībā, bet mans ocd liek par sevi manīt un man jau ir vismaz 50 dažādi iespējamie iznākumi, ja man atkal pārsprāgst priekšējā kamera. Un man nevajag īpaši daudz laika, lai rastos vēl vairāk. Oh, kāds prieks, ka vismaz iztēle man strādā.

Vēl senākos laikos, pirms visa šī sprāgstošo kameru lāsta, es ar Sarmu devos ekstrēmajā nakts braucienā. Kur nakts melnumā devāmies uz Bušniekiem, bez jebkāda apgaismojuma. Vismaz uztrenējām mūsu night vision. Izbraukājām arī pārventu un pilsētu paķērām līdzi, kur manā galā bija tik creepy, jo pāris kvartāliem nedega laternas un bija tā dīvaini. Redzējām 2 jāņtārpiņus, kas spīdēja super spoži un 3 seskus, kas skraidīja pa pilsētu, katrs savā rajonā. Un vēl Sarma galīgi nolējās.

Pa šo laiku paspēju pāris filmas noskatīties un sāku skatīties Breaking Bad. Filmas pēdējā laikā galīgi maz skatos, godīgi sakot, nekā tāda, ko īsti gribētu redzēt nemaz nav. Noskatījos Your Highness, Scream 4, Super un Hesher. Un visas bija tādas normālas. Lai gan man bija neliela vilšanās ar Super un Hesher, jo man bija samērā liels hype tām filmām. Scream likās samērā forša vasaras filma, ko es negaidīju, jo man nepatīk šausmu filmas, bet šī tāda interesanta, jo sākumā likās, ka tā ir parodija, bet tā visumā samērā smieklīga [un tas ir samērā dīvaini, jo tā, manuprāt, bija domāta kā šausmu filma], lai gan varēja redzēt, ka filmas veidotāji jau paši ironizēja par savu kārtējo movie sequel, kas priecēja. Un vai Natālija Portmane tagad ir gandrīz visās filmās? C'mon, es nesaku, ka man viņa nepatīk, bet bišk ir apnikusi.

Ance, gaidu tevi uz pilsētas svētkiem, tā kā padod ziņu, sīkais nūģi.

Viss, apnika. Out.

Ātrs apdeits 2.0

Esmu pievērsusies plankingam. Ne nopietni, tikai hobija līmenī, pagaidām.

Un uz jautājumu, kas pie velna ir planking, man vislabāk patika šī atbilde--it's parkour for people who can't move fast. :]
Kāpēc to darīt? Pamēģini, tad sapratīsi!

Un vēl, lai neaizmirstu hipsterhitler.com. Tas tā, for future me.

Un mans mīļākais hipsterjoks- Two hipsters walk into a bar. The first one did it before it was cool, and the second one did it ironically. Es smietos par šo joku katru reizi, kad es to dzirdētu, ja vien smiešanās nebūtu tik mainstream. Yeah, see what i did there. ;]

Enīvej, vairs nav tas briesmīgais karstums, kad gribējās sevi sadurt 38 reizes ar kārtīgu lāsteku, tagad manā istabā ir normālā 70 grādu temperatūra. Un pat nācās šodien zeķes kājās vilkt. Un arī sega tagad šķiet tīri noderīga naktīs. Tas tā pozitīvi, nepatīk man tas karstums, nepatīk.

Vēl šajā laikā paspēju samērā daudz jaunās filmas noskatīties [nu, kas kuram jauns]. Man patika source code, tik forša filma, arī fakts, ka Džeikijs ir filmā netraucēja. Pagaidām mana šī gada favorītfilma. Paul arī bija ok, sen nebija bijušas kaut cik pieklājīgas komēdijas. Un tā filma bija pilna ar labiem komēdijaktieriem. The Adjustment Bureau bija ok, bet es biju gaidījusi kaut ko labāku, samērā pievīla, bet galīgi slikta nebija, tikai ok. Pārējās filmas man nemaz negribas pieminēt, nav vērts.

Beidzot pabeidzu Inland Empire, man jau liekas, ka Linčs ar katru otro filmu vienkārši ņirgājas par kino kritiķiem un visiem pārējiem, kas mēģina tur izspiest kaut ko, kā tur īsti nav. Nu, nopietni, sākumā es mēģināju, pēc tam atmetu ar roku. Vienīgais, kas bija- noskaņa, man gan ar to vien nepietiek.

Un cik foršs ir seriāls Game of Thrones? Nevaru sagaidīt nākošo sēriju.

Un pagājušo nakt nosapņoju, ka Ringo Stārs nomira.

Labi, viss. Ēst gribas vairāk nekā rakstīt.

You gotta learn how to be funny, man!

I have to return some videotapes.

Sakiet, ko gribat, bet American Psycho ir one disturbing movie. It īpaši ap trijiem naktī. Sākumā skatījos un domāju, kā Leonardo piestāvētu šai lomai, kā tas sākumā bija domāts. Bet Christian Bale bija, kā Saimons teiktu- on the money. Un viņa balss bija super creepy, pēdējo reizi viņu redzēju filmā the Fighter [kur viņš bija arī ļoti labs, bet nu galīgi savādāks], tāpēc varbūt likās tā dīvaini. Un bija divas vietas, kur it kā nekas nenotiek, bet damn... awesome.

Šovakar man bija mazs kino vakars, kurā paspēju noskatīties vēl arī Winter's Bone un Kings Speech. Abas diezgan labas, abas nominētas oskara balvai, kā gada labākās filmas. Lai gan Winter's Bone jau nu nebija nekas dižs.

Un tagad ieslēdzu tv, kur iet kaut kāds dinozauru seriāls, kurā ir tas rižais čalis, kuru filmā stardust pārvērta par kazu.

Nekā jēdzīga pa tv nav. Laikam zīme, ka jāiet gulēt.

bb.

The kids will be all right.

Vampire weekend sākumā, vidū smuki uzfilmēts, interesants un vietām komisks stāsts, nobeigumā mgmt. This is how we make a movie. So i guess, this movie will be all right too.

Man patika.

Ir diezgan vēls, bet galīgi nenāk miegs. Pasūdīgi. Laikam jāpaskatās Conan, jo pa tv droši vien nekā jēdzīga nav.

Ātrs apdeits.

Tātad. Es nepaskatījos, kad un kas notika, kad pēdējo reizi rakstīju. Bet katrā ziņā. Vakar bija sleepover, kas sākumā bija domāts kinovakars. Beigās tā puslīdz noskatījāmies tikai vienu filmu, ko es jau tāpat biju redzējusi. Katrā ziņā bija jauks vakars/nakts/rīts. Bijām aizčāpojušas arī līdz jūrai, kurā ūdens bija tik silts. Jā, pat man likās silts ūdens. Žēl tikai, ka nebija viļņu, bet tāpat jau ņēmāmies pa ūdeni līdz pirksti sakrunkojās. Un gulējām nojumītē, jā. Cik nu gulējām. Un bija burvīgo citātu vakars arī. Un, jā, es biju kaut kad uz pēdējo krēslas daļu, kas bija vissmieklīgākā filma, žēl tikai, ka tā nav īsti domāta, bet man patika, bija briesmīgi un smieklīgi. Un, jā, pirmā rinda bija. Un, jā, blakus sēdēja meitenes, kurām bija krēslas plakāti un dzeramtrauki.

Un šorīt atcerējos, ka Aija mēdz kaut kad bieži lietot vārdus '' tu man izraisi''. Un tā arī viss sākās.

Un loģiski, ka bija liela kāre pēc burgerīša. Hesburger. Na na na.

Un tā kā pa nakti nebija gulēts īpaši, tad kaut kādos 17 es aizmigu. Labi, ka es uzliku modinātāju, jo bija sarunāts ar es braucu pāri tiltam, kas sastāv no kartona un ēdu konfektes, ko grūti attaisīt braucot ar riteni, Sarmu ar riteņiem braukt. Pa ceļam bija daudz lēnu mašīnu, kas vienkārši izraisīja. Un bija liela iespējamība, ka mēs abas braucot mierīgi aizmiegam. Un bija fail, kad iebraucām diezgan foršā celiņā, kas nebija pabeigts, kā izrādījās. Bet mēs novērtējām, ka būs labs. Un tur forši būs tāds tramplīns bānītim. Nu, jācer, ka viņi nedomās pārtaisīt un reāli uzlikt sliedes vai nolīdzināt kalnu or smth.

Un īstenībā es nezinu, kāpēc es vēl neesmu aizgājusi gulēt.

Un kaut kad noskatījos The Elephant man, kas man ļoti patika. Atšķirībā no viņa iepriekšējās filmas.

Un šis murkšķis ir tik piemīlīgs, es varu derēt, ka viņam arī garšotu hesburgers.

Un šodien pēc ilgiem laikiem manā istabā ir mazāk par 80 fārenheita grādiem. Nu, vismaz patīkamāk, lai arī nevarētu teikt, ka nav silti. Vakar ārā guļot bija patīkami, ka pēc ilga laika nebija superkarsti, lai gan ļoti ātri nācās līst ārā no guļammaisa.

kā es tūlīt filmu skatīšos

Jēīj, jēīj, jēīj, tūlīt turpināšu skatīties kick-ass, jā, Anety, tā ir tā filma, par kuru tu mani apsmēji, jo es teicu, ka gribu redzēt.
Katrā ziņā es iesāku skatīties, kad taisīju māmiņdienas dāvanu, bet tad sapratu, ka to filmu es nevaru skatīties tikai fonā un, ka jāvelta pilna uzmanība. Tā kā jā. :]
Prieks un laime. Man patīk supervaroņu filmas. Es ceru, ka nebūs vilšanās.
Vakarnakt noskatījos Bunny and the bull, kas bija diezgan forša, tāda the science of sleep stilā, bet smieklīgāka vietām.
Labi, labi, viss, es vairs nevaru sagaidīt, jāskatās. Hei-ho!

Labojums: Tikko noskatījos. Man patika. :] Jēīj. Katrā ziņā brutāli un negaidīti daudz līķu. Bet nu vizuāli smuki uztaisīta + nyc. Un aktieri labi. Eh. Nu, forši, forši. Smaids sejā pēc filmas. Nu, patika. :]

Tagad jāgaida iron man 2.

Nobody really cares if you’re miserable, so you might as well be happy.

Viedi vārdi, viedi vārdi.
Lai nu kā, man ir nereāli garlaicīgi. Anete mani ignorē, droši vien gatavo savas vēlās vakariņas, kā parasti. Un Ance pilda savu mīļāko mācību pasaulē.
Laikam būs jāiet skatīties filmas.
Vai es minēju, ka es atkal lādēju draugu sezonas visas. ā, jā, vēl esmu sākusi skatīties comedy roast, kas ir diezgan smieklīgi un brutāli. :]
Un vēl es gribēju pateikt, ka man pa logu paveras tik burvīgs skats. Tik daudz gaismiņu. Tik forši. Prieks un laime. :]
Un kas vēl? Slinkums, kas nav nekas jauns. Bet ilgi te nebiju neko rakstījusi, neskaitot vakardienas ierakstu, kas nebija īsts ieraksts, bet tikt tāds hahamanietnets izsauciens.
Lai nu kā, šajā laikā pie manis ciemojās sīkais nūģis, krāsojām olas, spēlējām zoli, apsmējām cilvēkus, Ance turpināja ienīst manu kaķi, apcēlām Aneti un viņas f45, diemžēl neiepazināmies ar slāvu izcelsmes pārstāvjiem, apsmējām nūjotāju, iepozējām ar nūjotāju, 645274832 reizes skrēju no kāpas un metu ritentiņu, jo daži nemāk sinhroni taisīt tiltiņu, atklājām šašliku sezonu, apcēlām Aneti par bohēmas vakaru, nebija lietus, bija lietus, Nika mežā pienes stirnu kājas, beidzās brīvlaiks, redzēju alņus, redzēju rubeni, iet internets, saule no pretējās mājas logiem spīd no rīta sejā brutāli, netīšam nopirku milzu milimetrpapīru, staigāju džemperī ārā un tādā garā.
Kā arī paspēju noskatīties pāris foršas un ne tik ļoti foršas filmas. Inglourious basterds man patika dikti, sākumā mani biedēja tas, ka filma 2:30min, bet ātri paskrēja. Un shutter island arī bija forša. Ak, leonardo, kārtejā labā filma. Uz šīs nots arī šovakar beigšu.