Nekā interesanta

Sveiki!
Tātad, izrādās, ka divas dienas nekas te nav rakstīts. Oh, well.
Par 4dienu +/- te rakstīju.
5dien aizgājām uz mūsu fakultāti, kur tikāmies programmas vadītāju [sheesh, es pat īsti nezinu, kas viņa skaitās]. Enīvej, pati fakultāte tāda maziņa, bet svaigi renovēta un man jau likās diezgan fancy pants. It kā 2 stāvi ir, bet tā kā pirmais stāvs skaitās ground floor, tad reāli pirmais stāvs ir priekš manis 2. un reāli ir 3 stāvi. 3 datorklases, divas tādas palielākas un viena tāda mazāka. Un forši ir tas, ka mēs tiekam tajā fakultātē iekšā 24h, jo varam ar savām student id atslēgt durvis fakultātē un datortelpās. So that's pretty cool. Par mācībām neko īpašu nesarunājām, jo pirmajā nedēļā mēs tā kā piestaigāsīm pie tām lekcijām, ko gribētu un tad reģistrēsimies tur, kur gribam.
Pēc tam devāmies pēc mūsu student id, kur izskrējām 3 dažādas ēkas, jo katrs mūs sūtīja vienu māju tālāk, izņemot priekšpēdējo vietu, kas mūs sūtīja pus campus tālāk.
Tad gājām pēc segām pie mūsu latviešu palīdzes un viņas vīra [viņš vietējais], kas mūs savāca no lidostas un palīdzēja atrast mūsu naktsmītnes. Viņa agrāk bijusi pasniedzēja šeit, pati no Latvijas, nezinu, cik ilgi jau dzīvo šeit. Aizgājām pēc segām, bet dabūjām arī traukus un dvieļus. Tā kā tā kārtīgi aptīrijām. Viņiem 2 kaķi bija, viens siāmietis Rūdolfs, ja nemaldos un viena ruda kaķenīte, kurai 11 gadi. Dīvainā kārtā par kaķiem es atceros vairāk nekā par cilvēkiem, kas te ir. Moving on. Tas kaķis bija so cool un mīlīgs, i miss my cat. Es teicu, ka ņemšu to kaķi arī līdzi, bet to viņa man neļāva ņemt. Te vispār dzīvniekus neredz uz ielas. Vienu melnu kaķi capus'ā redzēju un vienu suni pie saites pilsētā. That's it. Ejot gar privātmājām sētās neredz suņus, tas man liekas dīvaini.
Ok, nesām mantas mājās, protams, sāka lietus līt. Aiznesām mantas, gājām uz tālo, tālo veikalu. Jāpiemin, ka man jau pirms tam mugura sāpēja. Nu, neko. Veikalā neko jēdzīgu nesapirkām, vismaz es nē. Es vēl tad jutos reāli slima un mans kakls mani nogalināja. Un te it kā stuff visāds ir, bet kaut kā negribas ēst. Viss tāds super fake liekas. Pagaidām arī maize un jogurti un candy ir bijuši tādi negaršīgi. Un es neesmu nekāds fancy pants, kad runa iet par ēdienu. Un te es domāju, ka neesmu īpaši izlepusi. Nesām smagus maisus un lietus tik turpināja līt.
Biju apskatīt Lizetes kojas, kas nemaz nav īpaši tālu no manējām. Viņai sanāk 1. stāvā un īstenībā es viņas kojas varu vieglāk atrast par savējām. Es uz savām kojām katru reizi pa jauniem ceļiem nokļustu, so that's fun. Vienmēr tāds piedzīvojums doties atpkaļ uz mājām, jo nezinu, vai atradīsi vispār. Fun times.
Mani dzīvokļa biedri joprojām durvis vaļā tur. Hate that. Vakar viņi skatījās kaut kādu sportu. Un virtuve ir vnk ūber īū. Tāda cūcīga.
Šorīt cēlos 8os pēc šī laika, jo jau laicīgi eju gulēt pēc šī laika. Izklausās, ka tagad tikai pirmā rosība no citiem iedzīvotājiem šeit. Es jau paspēju nomazgāties, paēst un paskatīties seriālus. Also maniem tuvākajiem kaimiņiem bija 2 jēlas olas pie durvīm uz zemes izšķaidītas, tāpat viena pie ārdurvīm. Es iegāju gulēt ap 12tiem un tad bija tīrs koridors un dīvainā kārtā neko nedzirdēju pa nakti. So, that's interesting.
Vēl es nezinu, kas man īsti kaimiņi ir, jo tur regulāri istabiņās kādi 6 cilvēki sēž [durvis vaļā, protams] un es negribu iet runāt ar 6 svešiniekiem vienlaicīgi. Also man ir paraonoja, ka es automātiski nepasaku- I'm new, I just moved here from Africa. That movie ruined me.
Vakar visu dienu dzēru tējas un tā kā gulšņāju.
Šodien doma iet uz veikalu pēc čipsīšiem, bet tāds nesmuks vējš.
Un par ko vēl es varētu pažēloties? Par gultu, man liekas, ka man grīda uz kuras ir paklājs, ir daudz mīkstāka.
Un kā jums iet?

This is England!

Būtībā- feel like sheesh. Kaut kāds pretīgs klepus parādījies. Gangy iedeva man līdzi veselu čupu ar visādām zālēm. Pret klepu, protams, ka nevienas nav. Veiksmīgi.
Tātad. Visas iepriekšējās dienas jau biju super freaked out. Pagājušo nakti atkal slikti gulēju, jo, tā esmu es, un man bija no visa jābaidās un tā. Šodien pienāca tā diena!
Man bija prieks, ka es biju jau visas iepriekšējās dienas visas savas bailes izbaidījusi [i don't know, give me  break]. Un lidostā, kad jau bija jākāpj lidmašīnā, biju tīri tā neko. Sanāca sēdēt starp diviem nezināmiem cilvēkiem, jo vienas no pēdējām iekāpām iekšā. Oh, well! Nevaru noliegt, ka sāku mazliet panikot, kad lidmašīna izkustējās no vietas, jā, tikai izkustējās un tur brauca tikai uz skrejceļa. Lidojuma laikā visu mentosa paciņu apēdu, bet ausis neaizkrita- tā kā win win! Bija jocīgi, kad spiediens mainījās un tā, jo es jau nezināju, ko gaidīt. Bet kad jau gaisā, tad tiešām kā autobusā. Tikai daudz smacīgākā un neērtākā. Lejā laišanos gaidīju, ieķeroties drošības jostā. Man nepatika, visu laiku kutēja vēders un likās it kā es būtu karuselī. Man nepatīk karuseļi. Un cik laimīga es biju, kad lidmašīnas riteņi pieskārās zemei. Patiess prieks!
Es apsmēju gangy, ka viņa man sadevusi tik daudz zāļu līdzi. Tagad jau ķeros pie nākošajām, klepum nebija, bet kakls man arī sāp un tgd kādu pretsāpju zālīti galvai. Beigās jau tās visas pirmajā nedēļā izdzeršu. Oh, irony.
Labi. Tad tikām līdz kojām. Esmu 2. stāvā, 12. istabiņā. Kur dzīvoju es, Oscar un Bruce the Moose [jā, viņu tagad tā sauc]. Un mums ir izlietne, kurai ir divi krāni. Pa vienu tek karstais, pa otru aukstais. Still haven't figured out how to use it. Tik nepraktiski! Tie krāni pat nav tuvu blakus! Jā, man ir istabā izlietne. Un sanāk, ka es esmu gaiteņa galā un wc sanāk otrā gaiteņa galā, kas ir galīgi tālu, jo tur ir vēl vienas durvis un tad vēl koridors, kur nekas cits nav, tikai sienas un tad galā wc.
Šodien it kā iepazinos ar 4 saviem kaimiņiem. Viena gan ir no cita stāva, bet pārējie 3  no manējā. Meiteni sauca Roksija [vai kaut kā tā] un tos čaļus, i have no idea kā. Also es jau aizmirsu, kā viņi izskatījās. Tāpēc man bija awkward iet uz virtuvi, kad dzirdēju, ka gaitenī kāds bija. Un tad virtuvē satiktu vēlreiz to meiteni, viņa man teica, lai tik visu tur ņemu un tā. Tā kā viņa nav no mana stāva, es nezinu, cik ļoti varu ticēt, bet es ņēmu, ko vajadzēja. Virtuve gan tāda netīra. Un tad tur ienāca viens čalis un es domāju, ka tas jau ir tas, ko satiku. Viņš man saka- hi, es arī. Tad viņš tā- vai es esmu viņu jaunā dzīvokļabiedrene? [so it wasn't the same person]. Izrādās, ka šito sauc Will [vismaz man tā tagad liekas, es drošības pēc te piefiksēju, lai gan šito es varētu atcerēties, jo viņš līdzīgs vienam aktierim, vismaz likās tajās 10 sekundēs.
Also, te ir 6 istabiņas, cik es tā skaitīju. Un manējā ir pati malējā. Sanāk, ka man jāiet garām visām istabām, lai kaut kur aizietu. Un neviens tur netaisa durvis ciet. Like wtf? Viņiem visiem stāv durvis vaļā. Nu, labi, 3 tur durvis vaļā. Un par 2 atlikušajiem es nezinu, man liekas, ka viņi vnk vēl nav kojās. Un viņiem pat sanāk istabas pretī un abi tur durvis vaļā. Tas ir kaitinoši. Un es nezinu, kā viņiem tas izdodas, jo tās durvis tādas stingras un viņām tas sheesh augšā ir, kas tā kā aiztaisa ciet automātiski, nu kaut kā tā. How and why?
Bijām ar Lizeti arī ārpus campus un sapirkām mazliet food and stuff. Rīt iesim ar sarakstiem nopietniem, jo tur grūti tāpat kko nopirkt, tik daudz visa un visu gribas.
Un te ir milzonīgs vējš un tas veikals likās TIK tālu. Un mugura man visu dienu sāp.
Un tev visi tik sportiski. Nepietiek, ka te ir kādi 4 lielie sporta laukumi, visi te skrien, brauc ar riteņiem un zālītes daudzas arī pa ceļam. Būtībā visi te staigā treniņtērpos. Viņiem gan tas atļauts, jo viņi reāli sporto. Un visi tik laipni, holly crap! Thank you! You are most welcome! Have a great time! And you have the best time of your life! It kā viens otru mēģinātu pārsist savā laipnumā. Not digging that.
Citi šodien skraidīja apkārt šortiņos un maiciņā. Un vietām krokusi zied. Es staigāju mētelī. Smaržo pēc pavasara.
Kaut kas sabildēšu visu. Bet ne šodien. Drīz jau varēs iet gulēt.

Sapņi un nesapņi.

Šonakt sapņoju, ka man bija bļoda ar 6 kaķēniem un 6 kucēniem. Kaķēni nemācēja peldēt un 2 reizes slīka, jo bija ūdens tajā bļodā. viņi bija supermaziņi. man visu laiku bija jāvelk ārā un jāspiež viņiem uz vēderiņiem, lai viņi atrītu ūdeni. ;D that was so cute, vienīgi sapnī man tas nelikās cute, jo man bija bail, ka viņi nenomirst. Bet no worries, visiem viss bija ok.
Vēl bija sapņa daļa, kas saistīta ar Game of Thrones, bet no spoilers. Tā kā tā.

Ar Lienu bijām uz The Raven. John Cusack. Not bad. Bija pāris pretīgas vietas, ko es neskatījos un tā. Liena tikmēr blakus lēni mira, jo lasīja burvīgos latviešu subtitrus ar visiem uzvedņiem un citiem brīnumiem.

Sāp spranda ļoti un mugura. That's not cool.
Bet šis gan ir-




Jau miedziņš nāk.
Lucid dream, you ignorant slut, i will get you!

Words.

Sākam. Braucu uz Rīgu pirmdien no rīta, klausos mūziku un domāju, ka sen nav redzēta kontrole šajos starppilsētu autobusos. Tev pietrūkst kontrole, Elza? Lūdzu! Pēc pāris desmit minūtēm iekāpj kontrole. Pie Talsiem [čau, Ance!]. Šodien braucu mājās no Rīgas, atkal kontrole. Laikam jāturpina pirkt tās autobusa biļetes tomēr būs. Vēl šodien notrāpijās forši, ka netiku sēdēt pie loga un ārā bija migla milzonīga. Visi gulēja, izņemot šoferi, kas aizdomīgi bieži pīpināja un strauji bremzēja, vismaz tas turēja mani nomodā.
Īsumā par šo nedēļu kojās- bija labi, kā jau parasti. Ēdām ģimeniskās vakariņas, skatījāmies savu iemīļoto latviešu seriālu, taisījām karsto ābolu dzērienu un klausījāmies miera mūziku,runājām par Ziemassvētkiem, lozējām secret santa [kas beidzās ar fail], kā arī centāmies 3dienas vakarā apēst visu, kas pa nedēļas nogali varētu sabojāties, jo visas šonedēļ pa mājiņām un tā.
Vēl visus rītus ceļos 7os un šorīt, kad skolā bija tikai 12:30 arī nevarēju izgulēties, paldies stāva kaimiņi!
Ar Anety 3dien bijām okupācijas muzejā. Kā mums tur gāja? Aizdomīgi jautri, ņemot vērā, ka tas ir okupācijas muzejs. Un cik gan depresīvi ir latvieši, jēziņ! Mums gan veicās atrast lietas, kas bija tajā nedepresīvajā galā- pilnpiena taloni, zeķes ar dekoratīvajiem ielāpiem, šaha figūriņas, plakāti un avīžu raksti. Un mēs tur bijām vairāk kā 1,5h. Pozitīvi. Pēc tam Anety mani kaut kur pa apli veda pa vecrīgu, nu, nezina viņa to vecrīgu, nezina! Pateicoties manam pilsētas pārzināšanas talantam, ātri tikām uz pareizā ceļa. Jā, tā es to atceros. Vēl Anety mani izveda mini ekskursijā pa savu mini fakultāti.
Un vēl smieklīgi bija, bet jau sen [pirms nedēļas], kad mans krustbērns ciemojās un viņš ienāk istabā un saka- suns ar degunu sūca man bikses! Nu, pasaki, ka nav comedically humorous! Šodien ļoti daudz izsaukuma zīmes!
Un New girl bija smieklīga sērija ar visu savu labāk melno vīriņš.
Tagad jānoskatās American Horror story jaunā sērija, vienīgi man bail. Naktī vēl neesmu skatījusies + dienā jau man tas pats sākums creeps me out.
Vēl mana mugura sāp katru dienu jau. Šodien vispār traki, vairāk gan pleci. Īpaši tagad, nevaru pat nosēdēt.
Lai beigtu uz patīkamākas nots, te būs->
[vecais]

[jaunākais]

.

Amir and Ben, why u so funny?
Un jauna sadaļa manā blogā-> p.s. jon lajoie drīzumā gaidāms wtf collective 3! yēīj!
Tagad gan viss, jo mana mugura un pleci mani nogalina, nevaru vairs pasēdēt.
out.

Tātad.

Šorīt pamodos un pēkšņi sāp mugura. wtf? Vienkārši pēkšņi sāka sāpēt un nepāriet. Galīgi traki un nav forši. Un es neko nedaru, tāpēc pārpūlēts jau nu galīgi nekas tur nevarētu būt. Ja nu vienīgi sāk sāpēt vienkārši no mana tizluma. Enīvej.
Vakar šāva raķetes. Un no kojām varēja visu ļoti labi redzēt. Raķetes burtiski šāva mums tieši pretī. Es nezinu, kam par godu, bet bija forši. Un bija pat tīri lepni, priekš tādas random šaušanas.
Un vēl Puika apēda manu zilo vienradzi.
Un 5dien Līva mājās. Braukšu sagaidīt, jīhā. Sīkais nūģi, padod ziņu. Vispār jau es minēju, ka tu būsi, tā kā tev nav izvēle.
Man sāp mugura un es gribu ēst, bet baigais slinkus iet uz veicīti. Eh, būs jau jāiet. Un jāatceras, ka jāsamaksā par kojām. Visu laiku kaut kā izkrīt no prāta.
Un depresīvie cilvēki, lūdzu, kļūstiet kaut mazliet pozitīvāki. Savādāk man arī būs jākrīt depresijā.

Kaut kā tā.

Tātad. Es atkal gribēju kaut kad rakstīt, bet kaut kā nesanāca.
Vispār tas kaut kad bija vakar. Bet man miegs galīgi nāca un nesanāca. Bet tagad man ir iespēja pastāstīt. Man patīk šis burvīgais ievads. O, jā, labāk sāksim.
Tātad. 7diena aka aizvakardiena.
Ar Aneti devos Ventspils kultūras dzīlēs. Gājām uz Jūras vārtiem skatīties Zimbabves saules akmeņus. Kopā bija ne vairāk kā 20 skulptūras, kuras, teikšu godīgi, es biju iztēlojusies daudz lielākas. Jau Lieldienu dienā, kad Anete atnesa bukletu, kur bija rakstīts par tiem akmeņiem, mēs smējāmies, kā viņi tur ar milzu ceļamkrāniem iedabūs akmeņus. Lielummānija, ko lai saka. Enīvej, bija tīri interesanti, jo es pirmo reizi biju jūras vārtos pēc rekonstrukcijas. Man likās, ka iekša palikusi mazāka un vnk wtf slidenas trepes. Kpc jātaisa speciāli tik slidenas trepes? Labi, man īpaši neslīdēja, jo man bija kājās kedas, nevis augstpapēžu apavi , vai ne, kāds pārsteigums. Bet tās trepes izskatījās tādas, ka cilvēkiem, kas apmeklē kultūras pasākumus pienācīgi tērpušies, tur noteiktu paslīdētu 57627309598538093 reizes. Enīvej, man patika arī paši akmeņi, lai gan tur aprakstā bija minēti trīs akmeņu veidi, bet mēs ar Aneti neatradām to trešo, un opāls arī bija tikai vienā darbā izmantots. Plašāk izmantotais bija kaut kas, kas izklausās pēc springfildas, jā, jā, tās, kas simpsonos. Springstīns or smth, lai nu kā trešais nebija, tas bija kaut kāds serpentīns or smth. Es jau varētu uzguglēt, bet man slinkums un es domāju, ka tiem, kam tas tiešām varētu interesēt paši jau sen zina nosaukumus un mani tgd apsmej, vai arī nelasa šo blogu. Oh, snap. Pēc akmeņiem mēs devāmies skatīties gleznas, kas arī bija jūras vārtos. Gleznas, ko gleznojis vītols vai vītoliņš, kaut kā tā. Mēs jau ar Anetes esam kārtīgas ekspertes, atradām katrā gleznā paslēpto un nepaslēpto jēgu. Un nosaukumi arī bija burvīgi, es pat atceros kādai trešdaļai. Nopietni. xxx Pēc tam paklejojām pa pilsētu un pasēdējām bērnu pilsētiņā, kur atcerējāmies bērnības dienas, kad tā bija mūsu otrās mājas. Tad gan mēs viena otru nezinājām.Ā, un auksts arī bija tajā dienā, ja atmiņa mani neviļ, nu vismaz vējš bija gan.
1diena aka vakardiena.
Cēlos pirms sešiem un braucu uz rīgu. Autobuss bija diezgan pilns. Un forši, ka mans pleijeris izlādējās tieši pusceļā. Vnk fail. Jāatceras, ka jāuzlādē rīt. Kāds atgādiniet man.
Ā, un tad es pa dienu, jau atnākot no lekcijām, atklāju, ka man viena zeķe ir sarkana, bet otra ir rozā. Un es te nedomāju, ka tām bija maza krāsu nianšu atšķirība, nē, nē, tās bija divas dažādas zeķes. Brīnums, ka es 6os no rīta pustumsā pus aizmigusi nepamanīju. Nu, jā, man ļoti nāca miegs un vsp bija tāds garastāvoklis, kur gribējās par visu ko sūdzēties. ā, un autobuss pienāca 20min vēlāk, tā kā man bija jānesas pāri tiltam. Un es skatījos britains got talent un autralians got talent. Jā, daudz talantu redzēju, daudz. Ai, sakiet, ko gribat, bet man patīk. Saimons ir mans elks.
2diena aka šodiena.
Bija interesanta ķīmijas tehnoloģiojas lekcija. Pieminēšanas vērts fakts. Šodien bija jāskrien krosiņš. Jēīj, prieks un laime. Es nebiju skrējusi kopš skolas laikiem, kad bija jāliek ieskaites. Vnk briesmīgi, es ienīstu skriet. Nu, labi, jāskrien bija maz. Bet enīvej. Mums bija jāskrien kolonādē! Jā, cik forši, right. un jāskrien pa zāli un vsp galīgi dīvaina trase bija. Bet tas viss ātri beidzās par laimi. Es kā cilvēks no kojām varēju pārģērbties kojās. Tikko mēs no kojām, ieradāmies skriešanas vietā, mēs jau varējām skriet. Vērā ņemams fakts, ka skrēju ar visu atslēgu rokā. Jup. Lai nu kā, ārā šodien nemaz nebija tik silti, cik vajadzēja būt. Un man jau tagad nāk miegs. Un rīt jau 8:15 atkal sākas lekcija. fadž. un un un bija burvīga stāva kopsapulce, kur bija galīgi garlaicīgi. Bet vismaz uzzinājām, kam bija paredzētas tās brīdinājuma uzlīmes, kas bija pie liftiem, kuras neviens nesaprata. Un tagad labais lifts ir sliktais lifts, jo tas netaisa durvis vaļā 8. stāvā. Šiem galīga diskriminācija.
Un man liekas, ka man sāk sāpēt mugura. Būs jāiet čučāt, vai jāskatās draugi. 8. sezona. Ha, tieši rindkopu augstāk arī ir cipars 8. Cik ievērības cienīgs fakts.
Un kā jau pamanījāt, tad manu jauno sīkrīku tagad aizvieto vēl jaunāks sīkrīks. Lai jūs priecē bruņrupuči! Hei, ho!

Te es un veca vācu ugunsdzēsējmašīna, kas mēģina mani notriekt.