Chapter 3 - Apkures katls

Šodien ir otrdiena. Ārā turpina valdīt mazs mīnusiņš, bet sniegs jau gandrīz brīvā dabā vairs nav sastopams. Sakiet ko vēlaties, bet sniegs ir eglīšu labākā rota un visas tās lampiņas var spīdēt, cik spoži grib, bet tas nav tas. Bet ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir par mūsu slaveno apkures katlu.

Šodien pagāja 2 nedēļas kopš ilgi solītās un tad atliktās apkures katla apkopes. Tā kā tas ir pilnīgi normāli, ka apkopes laiki sakrīt ar parasto cilvēku darba laiku, tikai loģiski, ka 14:00 pametu savu kabinetu un devos uz Everestu, lai sagaidītu meistaru. Sarunāts bija 14:30, tagad varam ātri minēt, cik daudz nokavēja! Jā, tikai stundiņu. Meistars kopā ar Serdžio un visādiem štrumentiem ieradās ļoti saguris no lielās kāpšanas. Abi draugi tērzēja krievu mēlē un man bija tāds "oh no". Beigās tomēr izrādījās, ka meistars latvietis, un ļoti runīgs latvietis. Sanāca ar Serdžio parunāt arī par matraci, kas tiek jau kādus 6 mēnešus aizvākts. Serdžio runāja krieviski, es runāju latviski, viens otru daļēji sapratām, bet beigās tomēr vienojāmies un pat kopīgi iznesām matraci koridorā.

 Meistars uzreiz ieraudzīja mūsu mīļā katla midžināšanos un pateica, ka nav labi, bet glābjams būs. Sagādāju viņam spaini, kas bija ideāla izmēra un ko viņš paspēja saplēst, vienu lupatu, kas bija "pārāk plāna" un tad vēl vienu, kuru viņš neizbrāķēja. Pati gāju uz savu istabu, lai izbēgtu no nemitīgās runāšanas, tomēr stundu viņam tur jāņemas. Tā nu sēžu istabā un ik pa laikam dzirdu "aijajai! aijajai!". Kaut kāda sūknēšanas skaņa, atkal "aijajai!", pie kāda septītā "aijajai" tomēr gāju skatīties, vai būs bez siltuma jāpaliek. Bija šādi tādi sheesh, bet pagaidām vēl viss iet. Tad viņš mani sabaidīja, ka viss tur var uziet gaisā. Bet šis bija tāds mans klasiskais "tiešām?'' "Nē taču!" variants. Man gan nepatika apgrieztā versija.

Vēl mums bija šī burvīgā saruna, kamēr viņš katlam lika atpakaļ kaut ko, ko es sauktu par paneli.
"E: Jums tur vads aizķēries.
M: Vads, vads. Vads ar c?
E: Kā savādāk? Vēl pie tam ar lielo C.
M: Ar lielo C. Vads ar lielo C ir kabelis. "

Tad viņš man iedeva kaut kādu milzīgu metāla sheesh, kas neesot svarīga detaļa un to droši var mest ārā. Tā detaļa apmēram tik liela, kā mana roka līdz elkonim. Bet, ok, lai nu būtu, uz viņa atbildību. Uz atvadām es viņam vēlreiz pārjautāju, vai tas katls tiešām nevar uziet gaisā, uz ko viņš man filozosiki atbildēja - mums jau visiem tāpat kādreiz pienāks tā nāves diena. Salabots katls un eksistenciālas pārdomas - win win!

Tagad būs jāpielāgojas katlam, kas visu laiku darbojas, interesanti, kā tas būs.

Pastēte, vista, ola un viskijs

Es domāju, ka nosaukums jau izsaka vairāk nekā 1000 vārdi. Nē, tas bija Raffaello... Joks priekš vecu reklāmu entuziastiem.

Anyhow, šodien nosalu. Izbraukājos visu Rīgu, vismaz manā skatījumā. Biju gandrīz filmā un satiku Anety. Kodētie teksti. Savējie sapratīs. I hate when people say that. Oh, the irony. Or is it?

Šodien ļoti jauki sniga.

Izdomāju vienu tēlu, kas ir ļaunais tēls. Bet vienīgais noziegums, ko viņš izdarīja, bija tas, ka viņš informēja, ka lietus līst [kas izbojāja galvenā varoņa plānus]. You know, kind of kill the messenger type of things. Un galvenais varonis saprot, ka ne jau tas nabags to lietu izsauca. Bet tāpat. Fuck that guy! Right?!

Vēl šī diena ieies vēsturē ar to, ka Everestā uzradusies jauna mīļākā pastēte. #keepingitreal

Lazy Sunday indeedio

Nu, ja šodien nebija lazy Sunday, tad es nezinu, kādai tai jābūt.
Sāksim ar to, ka ārā beidzot parādījusies ziema!
Let's back it up, vakar dabūju Dark Places by Gillian Flynn, tā pati, kas Gone girl autore. Anety uzdāvināja vienu viņas short story, kam beigās bija šīs grāmatas sākums. And it fucking worked. Sauciet mani par mārketinga upuri, vai labāk nesauciet mani vispār. Man tāpat slinkums celties.
Anyhow, vakar sāku lasīt un fun fact, darbība galvenokārt notika 2. janvārī. Un kāds datums bija vakar? 17. februāris! Ko????? Nu, jā, jā, 2. janvāris. What are the odds, right?! No? Just me? Ok, never mind, let's move on.
Tātad nesen piebeidzu to grāmatu un gribēju imdb apskatīties, kādi tad tur tie aktieri un kad filma būs. Nezinu, kāpēc, bet bija kaut kur kļūdaini rakstīts, ka filma būs tikai 2016. gadā. Un es pat neuzgūglēju, jo es nemāku gūglēt. Anyhow, ir filma! Un man tagad jāskatās. Kamēr grāmata vēl svaigā atmiņā, ugh, best thing ever. Es jau jūtu, cik daudz varēšu kritizēt visu.
Bet turpinot par to lazy Sunday. No rīta pamodos pēc 8iem un turpināju lasīt savu grāmatu. Tad Liena ap 12tiem sāka gatavot vakar solītos eggnog French toasts [yes, alcohol in food, classic Lienas idea]. Tā kā no Jaunā gada bija palicis pāris arī šampis un apelsīnu sulu, nekas cits neatlika, kā bija jātaisa mimosas. Un tagad klausieties, ko es jums teikšu, toast bija tik alkoholiski, ka pirms to ēšanas bija jāsaka toast. Khe, khe, khe, some gentle comedy for you. But it killed in real time. Nopietni.
Tā, nu, baudījām brokastis, ko beigās pārsaucām par brančiņu, jo tomēr pulkstenis jau bija way too much un neviens negribēja atzīt, ka brokastīs jau tik daudz alkohola patērēts. Citiem varētu likties izlaidīgs dzīvesveids, bet man liekas, ka we deserve this.
Pēc tam sekoja apmēram 2h kopīga grāmatu lasīšana. Katrai sava grāmata, bet bija kompānija.
Vakariņas nebija sliktākas, ēdām hesīša pārtiku un skatījāmies Friends. I mean,if this isn't nice, I don't know what is.

Un tad es tikai gribēju atgādināt, ka vakar Tīnu mūsu rimčikā sarāja par to, ka viņa gribēja nofotografēt maizes stendu. Es domāju, ka tas nākotnē ir atcerēšanās vērts.

Labi, viss. Jāskatās filma.
Un vēl varētu būt mazliet siltāks. Istabā, nevis ārā. Ārā viss chill, ziemai ziemā jābūt.