Tukšs kolumbārijs

Es jau laicīgi pabrīdināšu, kas šis iesāksies ar vienu no klasiskajiem "pēc vecā laika pulkstenis būtu tik un šitik" stāstiem. Bet īsais stāsts, tā kā chill, tāpat pēc vecā laika jau pārāk vēls un tev jau sen noteikti vajadzētu gulēt. Anyhow, pamodos tieši 2min pirms modinātāja, kā tas parasti notiek. Izņemot, ka pēc vecā laika. Es jutos tik izgulējusies, biju gatava sākt dienu, bet, re, man vēl bija vesela stunda gulēšanai. It kā jau labi un tā, nu, nē, nekas tur nebija labi, pēc tam piecelties bija grūtāk. Vēl es iemācījos jaunu vārdu - kolumbārijs.

Anyhow, vismaz gaišs bija ātri un varēju gaišumiņā slāt uz darbu. Paskatos pa logu, laiks tāds apmācies, bet nelīst. Šis man bija ļoti svarīgs apstāklis, jo bija cītīgi jādomā, kurus zābakus vilkt kājās - melnos ādas, vai pelēkos zamšādas, kas nav slapja laika apavi. Protams, ka pēc smagas izvērtēšanas un faktu noskaidrošanas, izvēlējos zamšādas. Izeju ārā, sāk mazliet smidzināt, paeju tālāk, jau sāk normāli līt, paeju vēl uz priekšu - sāk normāli gāzt. Būtībā viss bija slapjš. Stāsta morāle - vienmēr kārtīgi notīrīt ceļu no sakritušajām lapām, jo reāli slīd taču lietus laikā. Āha, nebija tas, ko gaidījāt, vai ne? What a twist! Expect the unexpected. Pure entertainment. Ne velti mani dēvē par latviešu M. Night Shyamalan. Kas mani tā dēvē? Kārtējais twist, somebody stop me!

Mājās nākot sanāca iet aiz viena čaļa, kas gāja tik nereāli kaitinoši, ka vajadzēja iet cauri Vērmanītim, lai nebūtu jāturpina iet viņam aiz muguras. Ko tieši viņš darīja, man pat grūti paskaidrot. Es mēģināju racionalizēt savu lēmumu, pavadīt extra 2min ejot garāku ceļu mājup, bet joprojām nesaprotu. Pēc tam mājas sētā mani sagaidīja bariņš smēķējošu un/vai veipojošu tvīņu [tā tos tagad sauc?]. Nezinu, ko šie mazie rebels tur īsti pīpēja, bet viss pagalms smaržoja pēc vaniļas. Varbūt tomēr izrādījās, ka pīpēja ledenes. Kā es varu zināt, kas tagad stilīgi?

Uztaisīju solītos grauzdiņsalātus. Kā vienmēr garšoja pēc papildus porcijas. Gaidījām mājās Zani ar solīto karameļu ruleti, atnāca ar biezpienkūku. Protams, ka nonāca melnajā sarakstā. Bet "vismaz nav Cielaviņa" teica lielākais Cielaviņas ienaidnieks, kas paliks nosacīti anonīms. Ielīgojām Lienas pirmo darba dienu. Kāpēc nepasvinēt, ja var? Tas ir mūsu jaunais moto.

Sanāca padiskutēt par vegānismu un svaigēšanu, jo kāds domā pildīt kaut kādu briesmīgu vegan challenge, kas ilgs visu novembri. Bet ir ok, vismaz dabiskā atlase darīs savu un solīti aukstajā Novembrī izdzīvos tie izturīgākie. Protams, ka kaut kā atkal nonācām pie sarunām par bitēm un man pavērās jauna pasaule, kurā notiek bišu mākslīgā apaugļošana.

Un ir latviešu nacionālie svētki - Helovīns! Labi, jāiet pēc konfektēm! Uz virtuvi. Lai gan mums nav konfektes. Toties mums ir daudz ābolu. That's the same, if you don't think about it.